2007.gada 27.februārī aprit gads, kopš savu amatu ieņem Rīgas pilsētas arhitekts un izveidota pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”.

2006.gada februārī pēc piecu gadu pārtraukuma tika atjaunots Rīgas pilsētas arhitekta amats un izveidota pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”, kuras pamatuzdevums ir nodrošināt augstu Rīgas pilsētvides un atsevišķu būvju arhitektūras kvalitāti. „Rīgas arhitekta biroja” pozīcija – neatkarīgs un profesionāls viedoklis arhitektūras un pilsētvides jautājumos.

Rīga ir tipiska Eiropas galvaspilsēta, un tās ambīcijas ir veidot pilsētu par konkurētspējīgu dominanti Eiropā. Lai īstenotu šo mērķi, „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” izmanto pastāvošos instrumentus arhitektūras kvalitātes nodrošināšanā. Līdztekus pilsētas arhitektam birojā strādā četri cilvēki, kuri nodarbojas ar konkrētu projektu attīstību: konkursiem, plenēriem, semināriem, izstādēm un konferencēm. Pilsētas telpiskās kompozīcijas mets top, balstoties uz jaunā Rīgas attīstības plāna un Rīgas vēsturiskā centra plāna bāzes.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdēs apspriesti Rīgas telpiskās kompozīcijas pamatprincipi un Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas izveide, kā arī notikušas konsultācijas ar Remu Kolhāsu par teritorijas attīstību ziemeļos no Andrejostas un kopējo Rīgas telpisko kompozīciju.

Šobrīd:

  • notiek darbs pie Brīvības ielas – Uzvaras bulvāra funkcionālās attīstības un telpiskās kompozīcijas koncepcijas;
  • top konceptuāla telpiskās attīstības vīzija Rātslaukumam un Strēlnieku laukumam sakarā ar Komunistiskā terora upuru piemiņas vietas iespējamo izveidi pie Latvijas Okupācijas muzeja. Juridiskais rezultāts būs šīs teritorijas detālplānojums.

Lai Rīgas pilsētas arhitekta lēmumi, ieteikumi un viedokļi par pilsētai svarīgākajiem pilsētbūvnieciskajiem un apjomu arhitektūras risinājumiem nebūtu tikai vienas personas uzskati, Rīgas pilsētas arhitekta vadībā strādā Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija septiņu cilvēku sastāvā. Kolēģijā tiek skatīti Rīgas vēsturiskajā centrā un tā buferzonā esošie objekti, ēkas un to grupas, kas veido pilsētas telpiskos akcentus. Šīs kolēģijas lēmumi ir saistoši Rīgas pilsētas Būvvaldei. Tas ir divu institūciju – Būvvaldes un aģentūras koleģiāls darbs pilsētvides kvalitātes labā. Svarīgu projektu apspriešanā kolēģijas darbā piedalās Rīgas domes vadība – Rīgas mērs un viņa vietnieki, Pilsētas attīstības komitejas vadītājs un Pilsētas attīstības departamenta direktors. Kolēģijas sēdes, kurās tiek pieaicināti valsts vadošie speciālisti, notiek ne retāk kā reizi mēnesī. 2006.gadā notikušas 11 kolēģijas sēdes, un tajās izskatīti 25 būvprojektu priekšlikumi. „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” atbalsta profesionālu un regulāru sadarbību Baltijas valstu galvaspilsētu ietvaros, kā arī starp Baltijas un Ziemeļvalstu lielajām pilsētām. 2006.gada decembrī Rīgā uz pirmo Baltijas valstu galvaspilsētu arhitektu tikšanos ieradās Tallinas un Viļņas pilsētu galvenie arhitekti, Arhitektu savienību līderi un pilsētplānotāji. Tikšanās mērķis bija „Rīgas pilsētas arhitekta biroja” un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta rīkotā Baltijas valstu arhitektu konference par administratīvā centra izveidi Torņakalnā. Lai sekmētu Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā un padziļinātu savstarpējo informētības līmeni pilsētplānošanā, nolemts Baltijas valstu galvaspilsētu arhitektu tikšanās rīkot regulāri.

„Rīgas pilsētas arhitekta birojs” aicina veicināt viedokļu apmaiņu un sabiedrības iesaisti arhitektūras problemātikā. Pēc aģentūras iniciatīvas Rīgas profesionālo sabiedrību ar lekcijām ir uzrunājuši pasaulslavenie arhitekti: Mario Bota un Rems Kolhāss.

  • 2006.gada oktobrī Rīgas pilsētas arhitekta birojs ierosināja Arhitektūras Dienas rīkošanas tradīciju.
  • 2006.gada novembrī izdota grāmata „Riga – a future cosmopolis of modern architecture”.
  • 2006.gada decembrī, izdodot prof. S.Gravas pilsētvides terminu vārdnīcu „English – Latvian dictionary of urban environment”, likts solis, lai pilnveidotu pilsētplānošanas izglītību.
  • 2006.gada beigās, dokumentējot laiku un kontekstu pilsētas arhitektūrā, tapušas īsfilmas “Rīgas jaunā arhitektūra” un “Rīgas koka arhitektūra”.

„Laba arhitektūra un sakārtota pilsētvide ir vislabākā reklāma pilsētai. Redzu Rīgu kā dinamisku, investīcijām atvērtu, ekonomiski liberālu un arhitektoniski mūsdienīgu metropoli; tādu, kas attīstās pēc pārdomātas un sabiedrībā akceptētas plānojuma un telpiskās shēmas,” uzsver Jānis Dripe, Rīgas pilsētas arhitekts, “Rīgas pilsētas arhitekta birojs” direktors.

Sagatavoja:
Una Kupča,
RPAB projektu vadītāja, sabiedriskās attiecības,
Tālr.: 67105941

0 Patīk
1191 Skatīts

Komentāri slēgti.

Mainīt burtu lielumu
Kontrasts