Līdz 30. jūnijam topošajā parkā Skanstē darbi norisināsies dabas un vides ekspertu uzraudzībā

Līdz 30. jūnijam topošā parka un lietus ūdens savākšanas sistēmas izbūves teritorijā Skanstē darbi atsāksies pakāpeniski un vides un dabas ekspertu uzraudzībā, respektējot sezonālās norises dabā un iesaistīto speciālistu rekomendācijas.

Līdz 8. jūnijam būvlaukumā bijušo Skanstes mazdārziņu teritorijā bija apturēti jebkādi darbi. Savukārt šonedēļ aktivitātes jaunizveidojamā parka teritorijā plānots atsākt pakāpeniski un tikai noteiktās zonās, ņemot vērā sezonālās norises dabā un projektā piesaistīto dabas un vides ekspertu ieteikumus.

Šajā laikā Skanstes revitalizācijas projekta teritorijā ornitologs pētījis putnu ligzdu esamību un stāvokli. Ir marķēti koki, krūmi, augļu koki un pamestās dārza mājiņas, kur darbi līdz 30. jūnijam nav veicami. Ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nemedījamo savvaļas dzīvnieku sugu iegūšanai un rasti risinājumi šo dzīvnieku, ja tādi tiks konstatēti, nogādāšanai tiem atbilstošākā dzīves vidē.

Otrdien, 9. jūnijā, Skanstes revitalizācijas projekta teritoriju apsekoja arī Dabas aizsardzības pārvaldes vadība un eksperti.

Mums nav pamata apšaubīt uzņēmēja godprātību, kurš, saņemot informāciju par iespējamo apdraudējumu dabas vērtībām, pats pēc savas iniciatīvas apstādināja darbību objektā līdz apstākļu noskaidrošanai,” atzina Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns. “No dabas aizsardzības aspekta bijusī mazdārziņu teritorija vērtējama kā degradēta un piesārņota, taču, neraugoties uz to, tā ir bijusi piemērota atsevišķu putnu sugu dzīvei.

Puses bija vienisprātis, ka putnu ligzdošanas laikā līdz 1. jūlijam teritorijas attīrīšana no būvgružiem un atkritumiem notiks tikai tajos sektoros, kas ir maznozīmīgi putnu sugu aizsardzībai, vienlaikus iespēju robežās samazinot trokšņu līmeni. Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns atzinīgi novērtēja teritorijas attīstības projektu ar dabiskai videi pietuvinātu ūdens noteces sistēmu risinājumu.

Jāpiebilst, ka pirms projektā plānotās koku ciršanas ornitologs atkārtoti apsekos teritoriju. Reaģējot uz aktuālo situāciju, nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīti citi eksperti.

Skanstes revitalizācijas projekta 1. kārtā pašvaldībai piederošo bijušo mazdārziņu teritorijā līdz 2022. gada beigām iecerēts izveidot ikvienam rīdziniekam pieejamu zaļo zonu, kurā atradīsies gan parks 3 hektāru platībā, gan Rīgas pilsētai un Skanstes apkaimei tik svarīgā lietus ūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēma. Bijušo sakņu dārzu vietā teritorijā plānots veikt plašus apzaļumošanas darbus – tiks iestādīti vairāk nekā 1000 koku, tostarp 56 liela izmēra lapu koki, 934 skuju koki. Tāpat tiks iestādīti 755 lapu krūmi, vairāk nekā 10 000 ziemcietes un citi augi. Tiks veikta Lapeņu ielas, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa, Jāņa Daliņa ielu un inženierkomunikāciju (ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas un ielu apgaismojuma) izbūve.

Pašvaldības speciālisti un būvuzņēmēja pārstāvji turpinās sadarbību ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai organizētu teritorijā mītošo bezsaimnieku kaķu, ja tādi tiks konstatēti, izmitināšanu dzīvnieku patversmēs, lai tiem atrastu jaunas mājas. Aicinām organizāciju pārstāvjus būt saprotošiem, ņemt vērā, ka iekļūšana būvlaukumā ir limitēta, un sadarbību organizēt tā, lai neapdraudētu savu un citu personu drošību.

0 Patīk
525 Skatīts

2 komentāri

  • Iveta2020. gada 15. jūnijs plkst. 09:09

    Kāpēc aprok nešķirotus būvgružus turpat teritorijā? Kāpēc būvlaukumu neļauj fotografēt, kaut no ārpuses? Ežiem tagad ir bērni, kaķiem paredzētajā būrī bija atrasti divi pieauguši eži, kur ir bērni? Zīlītes ligzdo arī caurulēs, kuras izmanto par žogu balstiem. Jācer, ka ir jau izlidojušas. Baltijas dzegužpirkstītes dzīvotne vel joprojām eksistē šajā teritorijā, tas ir aizsargājams augs, kas sāk ziedēt šajās dienās un tāpēc ir labāk redzams. Zemsedze šobrīd ir izrakņāta. Daudz nelaimīgu, apjukušu un sašutušu cilvēku. Atkal kādu padzen no mājām it kā par labu sabiedrībai, tās pašas sabiedrības daļu. Kāpēc nevar atbalstīt, uzlabot un iekļaut projektos, to, kas jau ir? Planšetēs aplūkojamais parks ir daudz par klaju šai vietai. Cik koku ir nozāģēts šajā apkārtnē kopš 2003.g.? Dānijā patlaban uzsākuši jaunu projektu- stāda augļu kokus publiskās vietās- lai var augļus ēst par brīvu. Kāpēc nevar veidot parku ar esošajiem augļu kokiem? Ja ir cilvēka personīgs īpašums, cilvēks būs ieinteresēts to uzturēt kārtībā. Noriets, pamesto būdu un bezpajumtnieku laiks Lapeņu kolonijā sākās, kad gadu no gada radīja nedrošību- kāda jēga rūpēties, ja rīt atņems? Šī vieta tāpat jau bija kā atpūtas iespēja ļoti plašai publikas daļai- dārzu kopējiem ir ģimene, radi, kaimiņi, kas apciemo, draugi, bija iespēja rīkot svētkus un ciemiņus pavadīt mājās ar sainīti no pašu izaudzētā- puķēm, āboliem, salātiem, tomātiem. Kā būs ar uzraudzību un drošību šajā bezpersoniskajā klajumā? Centrāltirgū nojauca būdas, bet cigaretes un spirķiku turpina piedāvāt vēl šodien. Mans iebildums ir pret bezpersonisku klajumu- tas neko neuzlabo. Un diskrimināciju pret sabiedrības daļu, cilvēkiem, kurus pieklājības pēc uzklausa, bet vērā neņem. Attīstība ir tad, ja iekļauj un dabiski pilnveido jau esošo, patlaban ir vien rupja okupācija. Ar ko padzīšana no mājas ir laba? Te es domāju vēl palikušos Lapeņu kolonijas iedzīvotājus, kas te dzīvo gadu desmitiem. Pirms 16 gadiem vienu māju jau izdzēsa no zemesgrāmatas, jo negribēja piešķirt zemi zem tās, domei bija darījums ar būvfirmu, arī attīstības vārdā. Šodien vēsture atkārtojas.

    • RDPAD2020. gada 18. jūnijs plkst. 10:33

      Labdien!
      Paldies par Jūsu komentāru.
      1) Teritorijā pretēji Jūsu apgalvotajam no zemes tiek izrakti tur ilgus gadus slēpti dažāda veida atkritumi, lai tos vestu prom no teritorijas un teritoriju attīrītu.

      2) Atbilstoši teritorijas nodošanas-pieņemšanas aktam Departaments uz būvdarbu izpildes laiku ir nodevis Projekta teritoriju būvdarbu veicējam, kurš ir atbildīgs par norisēm būvlaukumā. Saskaņā ar mūsu valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būvdarbu laikā būvlaukuma teritorijā drošības apsvērumu dēļ netiek ielaistas nepiederošas personas. Objektā trešajām personām nav atļauts veikt jebkādas citas darbības, kā tikai klaiņojošo mājdzīvnieku nogādāšanu patversmēm (Rīgas domes līgumiestāde “Ulubele” sadarbībā ar nodibinājumu “Dzīvnieku policija” teritorijā tiek ielaista ar mērķi nogādāt klaiņojošos mājdzīvniekus patversmē).

      3) Teritoriju un tajā esošās dabas vērtības apsekojuši un regulāri to turpina darīt, kā arī sniegt rekomendācijas atbilstošākai rīcībai gan eksperts/ornitologs, gan biotopu eksperts.

      4) Visiem Skanstes teritorijas bijušo mazdārziņu teritorijā mītošajiem rīdziniekiem, kuriem bijusi nepieciešamība un kuri to akceptējuši, ir atrastas jaunas mājvietas, kā arī sniegta cita veida sociālā palīdzība.
      Savulaik pagaidu zemes nomas līgumi par sakņu dārziem Skanstes ielā bija noslēgti ar kopumā 83 personām. Daļa no tām, saņemot paziņojumu par to, ka līdz 2017. gada 31. decembrim iznomājamie zemesgabali jāatbrīvo, to arī labticīgi un savlaicīgi veikuši. Citi to darījuši tikai šogad pēc vairākkārtējiem pašvaldības aicinājumiem un atgādinājumiem, tādējādi apgrūtinot bijušo dārziņu kā revitalizācijas projekta teritorijas priekšizpēti. Daļa ir izmantojuši pašvaldības piedāvāto iespēju zemes nomai sakņu dārza vajadzībām citviet Rīgā.
      Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālisti sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm savlaicīgi apzinājuši to bijušo nomnieku un bez pastāvīgas dzīvesvietas teritorijā mītošo personu loku, kas saskaņā ar spēkā esošo kārtību var saņemt sociālo palīdzību. Veiktas individuālas pārrunas, lai rastu katrai personai labāko un piemērotāko risinājumu mājokļa, veselības un sociālās palīdzības nodrošināšanai. Tikai pavisam nedaudz ir bijušas arī situācijas, kad personas no piedāvātās palīdzības atteikušās.

      5) Vēlamies uzsvērt, ka Skanstes revitalizācijas projekta 1. kārta paredz Rīgai un Skanstes apkaimei tik ļoti nepieciešamās lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēmas izveidi (dīķu un kanālu izveidi), vairāku jaunu ielu izbūvi un jauna parka izveidi 3 ha platībā. Mazdārziņu vietā teritorijā plānots veikt plašus apzaļumošanas darbus – tiks iestādīti vairāk nekā 1000 koku, tostarp 56 liela izmēra lapu koki, 934 skuju koki. Tāpat tiks iestādīti 755 lapu krūmi, vairāk nekā 10 000 ziemcietes un citi augi. Parka koncepcija ir balstīta uz to, lai mūsdienīgi pilsētvidē integrētu izbūvēto lietus ūdens savākšanas sistēmu. Uz to ir balstīta arī augu, koku un krūmu izvēle. Tā kā teritorijā līdz ar lietus ūdens savākšanas sistēmas izveidi mainīsies reljefs, tad ne visi esošie stādījumi jaunajā vidē spēs integrēties. Tāpēc iespēju robežās vērtīgākie stādījumi ir pārvesti uz citiem parkiem un dārziem Rīgā. Savukārt jauno apstādījumu koncepcija ir veidota, lai teritorijā palielinātu ekosistēmas daudzveidīgu – parka teritorija būs piemērota daudz vairāk sugām.

      6) Tāpat informējam, ka parka teritorija plānota daudzfunkcionāla. Tajā būs ne tikai pieejama, redzama, izzināma lietus ūdens savākšanas sistēma dīķu un kanālu veidā, bet arī plašas un daudzveidīgas atpūtas iespējas: rotaļu laukumi, skeitparks, āra trenažieri, pludmales zona, ūdensspēļu zona u.c. Parka koncepcija paredz, ka tajā būs vieta arī sakņu dārzam, kurā augs gan sīpoli, gan ķirbji, tādējādi saglabājot un nākamajām paaudzēm nododot mazdārziņu tematiku un stāstu.

Mainīt burtu lielumu
Kontrasts