Projekta „Pilsētvides ilgtspējīga atjaunošana” ietvaros notikusi pirmā radošā darbnīca

Ļubļinā, Polijā 2013. gada 16.-17.oktobrī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes speciālisti piedalījās radošajā darbnīcā kopā ar citu pilsētu pārstāvjiem (Ļubļinas, Polija un Malagas, Spānija), kuru vienojošais Projekta jautājums ir publiskā ārtelpa kultūrvēsturiskajos pilsētu centros.

Radošās darbnīcas mērķis:
Veicināt trīs pilsētu savstarpēju pieredzes apmaiņu, lai uzlabotu un tālāk attīstītu Projekta metodoloģiju, kā izstrādāt un ieviest Rīcības plānu katras pilsētas Projekta pilotvietām.

Galvenās aktivitātes:

  1. Iepazīšanās ar pārējo pilsētu pilotvietām un Rīgas pilsētas pilotvietu publiskās ārtelpas analīze pēc noteiktiem kvalitātes rādītājiem – pieejamība, drošība, komforts, identitāte, pievilcība, daudzfunkcionalitāte, sasniedzamība, dažādība, tēls.
  2. Pieredzes apmaiņa par vietējo atbalsta grupu izveidi un darba gaitu, atspoguļojot vietējā atbalsta grupā iesaistāmo pušu atlases procesu, grupu pārstāvjus, aktualitātes, šķēršļus un risinājumus grupu darba procesā. Šajā sesijā piedalījās arī Ļubļinas vietējās atbalsta grupas locekļi, lai sekmētu viņu izpratni par USER metodoloģiju.
  3. Ļubļinas Projekta pilotvietu – Plac Rybny un Plac Jan Kochanowski lauka izpēte, kurā tiek identificētas publiskās ārtelpas disfunkcijas un konflikti, kā arī notiek tikšanās ar publiskās ārtelpas lietotājiem Rybny laukumā, kā rezultātā Ļubļinas pilsēta ieguva Projekta partnerpilsētu ekspertu viedokli par publiskās ārtelpas galveno problemātiku, tās cēloņiem un pilotvietu nākotnes attīstības iespējām.
  4. Risinājumu meklēšana visu trīs Projekta partnerpilsētu identificētajām publiskās ārtelpas kvalitātes problēmām, kopīgi ieskicējot vēlamo nākotnes situāciju un nepieciešamo metodoloģiju (instrumentus un procedūras) tās sasniegšanai.

Radošās darbnīcas rezultāti un Rīgas ieguvums:

Radošās darbnīcas rezultātā tika noskaidrots, ka Rīgai ar Ļubļinu ir daudz kopīga, jo Ļubļinai tāpat kā Rīgai ir sena pilsētas attīstības vēsture, tādēļ abās pilsētās ir izveidojies augstvērtīgs kultūrvēsturiskais mantojums. Gadsimtu gaitā, mainoties vēsturiskajam, sociālajam un tehnoloģiskajam kontekstam, ir būtiski mainījusies arī publiskās ārtelpas loma pilsētas dzīvē. Tādēļ šī brīža uzdevums gan Rīgā, gan arī Ļubļinā ir identificēt un analizēt mūsdienu publiskās ārtelpas lietotāju prasības attiecībā uz tās kvalitāti un pielāgot publisko ārtelpu atbilstoši lietotāju vēlmēm un vajadzībām. Viens no veidiem kā to īstenot aplūkots Ļubļinas pilsētas piemērā, kur vēsturiskajā pilsētas laukumā Rybny Plac plānots ieviest bezvadu interneta piekļuves vietas, tādejādi padarot publisko ārtelpu pievilcīgu jaunajai paaudzei – skolēniem, studentiem, tāpat arī biznesmeņiem un jaunajām māmiņām – ikvienam moderno tehnoloģiju cienītājam.

Rīga varētu ņemt piemēru no Ļubļinas, meklējot dažādus mūsdienu prasībām atbilstošus risinājumus, kā padarīt publisko ārtelpu interaktīvu un daudzfunkcionālu. Šobrīd Strēlnieku laukumā bezmaksas bezvadu internets jau ir pieejams, bet ir iespējami vēl citi moderno tehnoloģiju risinājumi, piemēram, skārienjutīgs ekrāns ar aktuālo informāciju par pilsētu gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem (ēdināšana, naktsmītnes, apskates objekti, gājēju maršruti, sabiedriskā transporta kustību shēmas un laika grafiki, pašvaldības iestādes, pieņemšanas laiki u.tml.).

Tāpat Rīgai ir iespēja mācīties arī no Ļubļinas pilsētas negatīvās pieredzes – piemēram, ka publiskās ārtelpas pārveidošana var arī neveicināt sabiedriskās dzīves attīstību tajā, ja renovācijas darbi veikti neatbilstoši publiskās ārtelpas lietotāju interesēm un vajadzībām. Nesenā pagātnē – 2003.gadā – Ļubļinas pilsētā tika veikta Rybny Plac laukuma renovācija, ieguldot ievērojamus ES fondu līdzekļus un, veicot būtiskus tehniskus uzlabojumus, pilnībā nomainot laukuma segumu, restaurējot kāpnes, izveidojot norobežotas puķu un koku dobes, ieviešot apgaismojumu pie laukuma ieejām, u.c. Tomēr šī renovācija nekādā veidā nav veicinājusi laukuma izmantošanu – šis, viens no pilsētas vēsturiskā centra laukumiem, arī pēc renovācijas ir tukšs – lietotāji to izmanto tikai tranzītam dienas laikā, neapstājoties un neuzturoties tajā. Nav vērojama daudzfunkcionāla laukuma izmantošana, nekas neliecina, ka būtu domāts par lietotāju drošību (apgaismojums laukuma centrālajā daļā), ērtībām (soliņi, atkritumu urnas) u.c. publiskās ārtelpas kvalitātes kritērijiem. Jo, plānojot un īstenojot renovācijas projektu, netika noskaidroti un ņemti vērā apkārtējo iedzīvotāju un skvēra lietotāju viedokļi un intereses. Tādejādi šis piemērs apliecina, cik būtiski, pārveidojot publisko ārtelpu, ir to pielāgot esošo un potenciālo lietotāju vajadzībām.

0 Patīk
1235 Skatīts

Komentāri slēgti.

Mainīt burtu lielumu
Kontrasts