Rīgas pašvaldības darbība un procesi pilsētā tiek atzinīgi vērtēti no iedzīvotāju puses

2008.gada aprīlī un maijā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS atkārtoti veica Rīgas iedzīvotāju aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot rīdzinieku apmierinātību ar pašvaldības darbu un procesiem pilsētā.

Rīgas iedzīvotāju apmierinātība tika pētīta Rīgas plānošanas dokumentu īstenošanas uzraudzības ietvaros, izvēloties indikatorus atbilstoši Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2025.gadam un Rīgas attīstības programmai 2006.-2012.gadam. Kopumā aptaujas vidējo rādītāju salīdzinājums liecina, ka iedzīvotāju vērtējums 2008.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu nav būtiski mainījies – Rīgas pašvaldības darbība un procesi pilsētā vairāk apmierina nekā neapmierina pilsētniekus.

Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025.gadam ir attīstības plānošanas virsdokuments, kas sniedz priekšnoteikumus pilsētas ilgtspējīgai attīstībai. Būtiska loma ir stratēģijas monitoringam, kura uzdevums ir atspoguļot dokumenta sasaisti ar pilsētā veiktajām pašvaldības aktivitātēm. Šī monitoringa ietvaros veiktā aptauja ietver 12 kvalitatīvus indikatorus, kas norāda uz izmaiņām iedzīvotāju apmierinātības līmenī par dzīvi un nodarbinātības iespējām pilsētā: Izglītota un prasmīga sabiedrība, dzīve pilsētā ar kvalitatīviem dzīvojamiem rajoniem, nodrošināta sabiedrība, veselīga un aktīva sabiedrība, sociāli atbalstīta un aprūpēta sabiedrība, kultūru cienoša un garīgi bagāta sabiedrība, informēta sabiedrība, ērti un ātri sasniedzama pilsēta, tīra un zaļa pilsēta, droša pilsētvide, pilsēta ar kvalitatīvu mājokli un efektīvas pārvaldes pilsēta. Papildus aptaujā tika noskaidrotas jomas, kurās pēdējā gada laikā pilsētā bija vērojama situācijas uzlabošanās, kā arī tika noteiktas risināmās problēmas Rīgā.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem Rīgas iedzīvotāji 2008.gada aptaujā visatzinīgāk vērtējuši indikatoru Kultūru cienoša un garīgi bagāta sabiedrība. Šajā indikatorā apkopoti dati par respondentu attieksmi pret kultūras pasākumiem Rīgā kopumā, kā arī par iespējām bērniem un pieaugušajiem iesaistīties pulciņos, pašdarbības kolektīvos. Jāpiebilst, ka arī 2007.gadā šis bija otrs atzinīgāk vērtētais indikators. Tāpat Rīgas iedzīvotāji pozitīvi bijuši noskaņoti pret rādītāju Nodrošināta sabiedrība (par nodarbinātības iespējām Rīgā) un rādītāju Tīra un zaļa pilsēta, kur apkopoti dati par sekojošiem jautājumiem: kanalizācijas pieejamību, trokšņu līmeni, dabas vides daudzumu un kvalitāti, gaisa kvalitāti, teritorijas tīrību un dzeramā ūdens kvalitāti. Turpretī zemāk ir vērtēts tāds indikators kā Droša pilsētvide, kurš raksturo rīdzinieku apmierinātību ar personisko un mājokļa drošību, indikators Pilsēta ar kvalitatīvu mājokli, kas ietver mājokļu kvalitāti un piedāvājumu pilsētā un līdzīgi kā 2007.gadā veiktajā aptaujā, arī 2008.gadā ne visai pozitīva attieksme pausta pret indikatoru Informēta sabiedrība, kurā ietverts respondentu vērtējums par iespējām saņemt informāciju par pašvaldības darbu, t.sk. plāniem un lēmumiem.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Gvido Princis: „Viens no būtiskākajiem pilsētplānošanas procesa etapiem ir izvirzīto mērķu sasniegšanas pārraudzība. Rīgas attīstības pamatmērķis ir pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana un tādēļ tik būtisks ir rīdzinieku viedoklis par notiekošo pilsētā. Šobrīd mēs redzam, ka galvaspilsētā realizēto aktivitāšu un projektu kopums tiek atzinīgi vērtēts no iedzīvotāju puses, bet ir arī jomas, kur nepieciešami uzlabojumi, piemēram informācijas pieejamības jautājumos. Jāatzīmē, ka šobrīd departaments aktīvi strādā tieši pie informācijas un lēmumu pieņemšanas procesa caurredzamības uzlabošanas.”

Aptaujas ietvaros rīdzinieki atbildēja arī uz jautājumu par „labajām lietām”, panākumiem, kas ievēroti pilsētā pēdējā gada laikā, kā arī norādīja uz problēmām, kas Rīgā būtu jārisina pirmām kārtām.

Analizējot datus par „labajām lietām” jeb panākumiem, situācijas uzlabošanos pēdējā gada laikā, 27% aptaujas dalībnieki norādījuši uz satiksmes uzlabošanos, minot sabiedriskā transporta uzlabojumus (kursēšanas grafiku, maršrutus, jaunus tramvajus, trolejbusus, autobusus, kā arī atzinīgi vērtēta kompostrētāju uzstādīšana), ielu remontdarbus un Dienvida tilta celtniecību. 18% respondentu minējuši dažādus jautājumus, kas saistīti ar vides jomu – sakoptāka, tīrāka pilsēta un parku, zaļās zonas sakārtošana, uzturēšana. Nedaudz retāk – 17% respondentu atzīmējuši dažādus ar pilsētas labiekārtošanu saistītus uzlabojumus – būvniecību, ēku remontu un atjaunošanu.

Atbildot uz jautājumu par risināmajām problēmām Rīgā, 43% minēja ar satiksmes uzlabošanu saistītus aspektus – sastrēgumu samazināšanu (21%), ielu remontu (13%), sabiedrisko transportu (8%) u.c. Kopumā 30% aptaujāto nosauca dažādus dzīves dārdzības aspektus – inflāciju, komunālos pakalpojumus, pensijas, sabiedrisko transportu.

Tiešās intervijās tika intervēti 2000 respondenti vecumā no 15 gadiem. Pirmā šāda veida aptauja tika veikta 2007.gada jūlijā un augustā un Pilsētas attīstības departaments plāno arī turpmāk veikt šādu aptauju katru gadu, lai būtu iespēja rezultātus analizēt detalizēti un salīdzināt laika griezumā.

RD Pilsētas attīstības departamenta
Sabiedrisko attiecību nodaļa

Indikatoru salīdzinājums Rīgas iedzīvotāju apmierinātībai ar Pašvaldību

0 Patīk
1042 Skatīts

Komentāri slēgti.

Mainīt burtu lielumu
Kontrasts