Rīgas valstspilsētas pašvaldības ANM transporta sistēmas zaļināšanas reformā iekļauto infrastruktūras izbūves projektu izstrāde un būvniecība

Projekta mērķis ir veicināt iedzīvotāju mobilitātes paradumu maiņu, nodrošinot sinerģiju ar Rīgas metropoles areāla pašvaldību plānoto vai jau izbūvēto velo infrastruktūru, uzlabojot starppilsētu savienojamību, savienojot Rīgas valstspilsētas apkaimes ar Rīgas metropoles areāla maģistrālo velo infrastruktūru, Rīgas centru, kā arī uzlabojot velo infrastruktūras tīklu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Veloceļu infrastruktūras attīstība ir nozīmīgs instruments motorizētās mobilitātes īpatsvara samazināšanā un videi draudzīgas mobilitātes attīstībā. Rīgā pieprasījums pēc kvalitatīvu veloceļu infrastruktūras ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kurus pilsētai nepieciešams ņemt vērā, tomēr esošajā situācijā trūkst vienota velosatiksmes tīkla. Rīgas metropoles areālā velo infrastruktūra ir attīstīta fragmentāri un ir augsta nepieciešamība pēc vienotas, nepārtrauktas maģistrālas velo infrastruktūras, lai nodrošinātu “zaļās” mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām un radītu priekšnosacījumus arī vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai.

Integrējot velo infrastruktūru vienotā satiksmes sistēmā, iespējams ievērojami paaugstināt iedzīvotāju mobilitātes iespējas un dot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā ne tikai apkaimju, bet arī reģiona iedzīvotājiem.

Projektā iekļautās aktivitātes ļaus mazināt automobilizācijas līmeņa palielināšanos, nodrošinot alternatīvus pārvietošanās veidus, tādējādi uzlabojot vides un dzīves kvalitātes līmeni un pieejamās velo infrastruktūras kvalitāti Ziepniekkalna, Bišumuižas (Rīga – Ķekava virziens), Imantas, Dzirciema (Rīga – Babīte), Pļavnieku, Dreiliņu un Purvciema (Rīga – Ulbroka virziens) apkaimēs (samazināts satiksmes sastrēgumos pavadītais laiks, saražoto SEG emisiju daudzums, autotransporta radītās trokšņu un vibrāciju emisijas).

Ar paredzētajām investīcijām tiks iespējota virzība uz mērķi samazināt autotransporta intensitāti un gaisa piesārņojumu metropoles areālā, piedāvājot un veicinot alternatīvu pārvietošanās veidu, nodrošinot iespēju iedzīvotājiem sasniegt apdzīvotas vietas, blakus apkaimes vai pilsētas centru ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes rīku. 

• Priekšizpēte – sākotnējās projektēšanas dokumentācijas izstrāde (2021. gada 3.ceturksnis – 2022. gada 2.ceturksnis)

• Būvprojektu izstrāde (2022. gada 2.ceturksnis – 2023. gada 3.ceturksnis)

• Būvniecība (2023. gada 3.ceturksnis – 2026. gada 1.ceturksnis)

• Autoruzraudzība (2023. gada 3.ceturksnis – 2026. gada 1.ceturksnis)

• Būvuzraudzība (2023. gada 3.ceturksnis – 2026. gada 1.ceturksnis)

Rīgas plānošanas reģions, RD SIA “Rīgas Satiksme”, Ropažu novada pašvaldība

Eiropas Atveseļošanas fonda finansējums līdz  21,2 milj. EUR.

Projekta mērķis ir nodrošināt ātru un efektīvu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošinājumu Dzelzavas ielas posmā no J.Zemitāna tilta līdz Juglas ielai, veidojot jaunu neatkarīgu centra savienojumu ar Purvciema un Dreiliņu apkaimēm, kur pašreizējais sabiedriskā transporta pakalpojumu piedāvājums ir nepietiekams. Vienlaikus projekta rezultātā tiks nodrošināta transporta pieejamība visām potenciālajām lietotāju grupām. Īstenojot projektu, tiks uzlabota transporta pieejamība.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt jaunu, no autosatiksmes neatkarīgu sabiedriskā transporta metro-busa līniju no J.Zemitāna tilta pa Dzelzavas ielu līdz Juglas ielai (~ 5,3 km).  

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt Dzelzavas ielas trūkstošo posmu no Ulbrokas ielas līdz Juglas ielai, tajā paredzot arī gājēju un velo infrastruktūru. Veicot šī posma izbūvi, tiek samazināts Rīgas ielu fragmentārais raksturs un, veidojot alternatīvu maršrutu, atslogotas A. Deglava un Biķernieku ielas.  

Projekta īstenošanas rezultātā iespējams izveidot sasaisti ar virkni nozīmīgu objektu ar lielu cilvēku plūsmu, t.sk. VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas” konsultatīvo poliklīniku (lielākās specializētās bērnu daudzprofilu ārstniecības iestādes Latvijā struktūrvienība, kurā ik gadu tiek reģistrētas vairāk nekā 300 000 ambulatorās vizītes), lielveikaliem (IKEA un t/c SAGA, kuros kopumā plānots nodarbināt 870 darbiniekus un kurus, ikdienā apmeklē liels skaits klientu), kā arī strauji attīstošās pilsētas teritorijas, kurās kvalitatīva sabiedriskā transporta trūkuma apstākļos rodas draudi automobilizācijas pieaugumam.

Vienlaikus projekts nodrošina tiešu sasaisti ar piepilsētas elektrisko dzelzceļu attīstāmajā reģionālās nozīmes pārsēšanās mezglā “Zemitāni”, tādējādi nostiprinot dzelzceļu kā Pierīgas sabiedriskā transporta tīkla mugurkaulu koridoros Bolderāja – Sigulda un Jelgava – Skulte. 

Turklāt perspektīvā uz īstenotā projekta bāzes attīstāms autobusu maršrutu pagarinājums līdz Sauriešiem/Upeslejām, nodrošinot kvalitatīva sabiedriskā transporta pieejamību virzienā, kurš pēc VSIA “Valsts ceļi” satiksmes plūsmas datiem ir otrais noslogotākais autoceļu ievads Rīgā no koridoriem, kuru neapkalpo dzelzceļš.  

Izbūvējot neatkarīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (ar izteiktu priekšrocību krustojumos), tiks nodrošina maksimāli neatkarīga kustība, kuru neietekmē privātā transporta plūsma pilsētā, tādejādi pasažieriem radot maksimāli precīzi prognozējamu sabiedrisko transportu. Projekta īstenošanas ietvaros ir plānots optimizēt pieturvietu izvietojumu Dzelzavas ielā, kas savukārt var vēl vairāk palielināt vidējo kustības ātrumu. 

Jāņem vērā, ka plānotā līnija nodrošinās sasaisti ar pilsētas centru, gan arī sasaisti ar jaunattīstīto pilsētas un Pierīgas attīstāmo infrastruktūru, kas rada būtiskas pasažieru plūsmas. Šī līnija nodrošinās Purvciema apkaimes (pēc apkaimes.lv datiem 2017. gadā 62 036 iedzīvotāji)  apkalpošanu. Vienlaikus līnijas izveide ļaus nodrošināt arī apkārtējo attīstības teritoriju nodrošinājumu ar ilgtspējīgu sabiedriskā transporta koridoru, tādējādi maksimāli samazinot risku, ka teritorijas attīstības rezultātā būtiski palielināsies privātā autotransporta apjoms, nepieejamas/neērtas sabiedriskā transporta infrastruktūras dēļ. 

• Priekšizpēte – sākotnējās projektēšanas dokumentācijas izstrāde (2021. gada 3.ceturksnis – 2022. gada 2.ceturksnis)

• Būvprojektu izstrāde (2022. gada 3.ceturksnis – 2024. gada 1.ceturksnis)

• Būvniecība (2024. gada 1. ceturksnis – 2026. gada 2.ceturksnis)

• Autoruzraudzība (2024. gada 1.ceturksnis – 2026. gada 2.ceturksnis)

• Būvuzraudzība (2024. gada 1.ceturksnis – 2026. gada 2.ceturksnis)

RP SIA Rīgas satiksme,  Rīgas plānošanas reģions, VAS Autotransporta direkcija, Ropažu novada pašvaldība

Eiropas Atveseļošanas fonda finansējums līdz 40,2 milj. EUR.

Projekta mērķis ir veicināt iedzīvotāju mobilitātes paradumu maiņu, attīstot sešus integrētus pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punktus ar elektriskā dzelzceļa stacijām jeb “mobilitātes punktus” Rīgas valstspilsētā un veidojot piepilsētas elektrisko dzelzceļu par transporta sistēmas “mugurkaulu” sinerģijā ar pastāvošiem vai ANM ietvaros īstenojamiem piepilsētas elektriskā dzelzceļa attīstības projektiem.

Rīga telpiski ir izteikti monocentriska pilsēta, kur pilsētas vēsturiskais centrs ir pilsētas visaktīvākā un piesātinātākā vieta, koncentrējot valsts galvaspilsētas svarīgākās funkcijas un pakalpojumus. Lai arī Rīgā, līdzīgi kā Latvijā kopumā, novērojama pakāpeniska iedzīvotāju skaita samazināšanās (pēdējo 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 6.8% (CSP, 2020)), Pierīgā iedzīvotāju skaits ir relatīvi stabils.

Vienlaikus Pierīgā ir daudz augstāks iedzīvotāju īpatsvars darbaspējas vecumā (ekonomiski aktīvie iedzīvotāji) un iedzīvotāji zem darbspējas vecuma (bērni), nekā Rīgā. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvara palielināšanās Pierīgā veicina svārstmigrācijas veidošanos – ikdienā uz pilsētas centru pārvietojas ievērojama Rīgas metropoles areāla iedzīvotāju daļa, ko pastiprina arī pilsētas iekšējā svārstmigrācija starp pilsētas apkaimēm, radot izteiktu transporta plūsmas koncentrāciju pilsētas centrā, kā arī tā izmantošanu kā tranzītzonu nokļūšanai uz citām pilsētas apkaimēm.

Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem vēl joprojām piemīt izteikta autocentriskā domāšana (vieglo automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Pierīgā pēdējos 10 gados ir pieaudzis no 329 līdz 415 vienībām). Transporta plūsmas koncentrācija pilsētas centrā rada paaugstinātu slodzi esošajai transporta infrastruktūrai, sastrēgumu riskus, siltumnīcas efekta gāzu (SEG) un putekļu daļiņu emisijas, trokšņa piesārņojumu, kā arī negatīvi ietekmē kultūrvēsturisko mantojumu un iedzīvotāju drošību un veselību.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” statistika par Rīgā iebraucošo un izbraucošo automašīnu skaitu pa valsts galvenajiem autoceļiem liecina par pieaugošu tendenci. Saskaņā ar datiem, vidējais reģistrēto automašīnu skaits uz valsts galvenajiem autoceļiem (papildus Rīgas sasniedzamību nodrošina arī valsts reģionālie un vietējie ceļi) pie Rīgas pilsētas robežas pēdējos 10 gados ir pieaudzis par 38% no aptuveni 124 tūkstošiem līdz 170 tūkstošiem vidēji dienā.

Rīgas pilsētas pašvaldība mērķtiecīgi strādā pie kompleksu risinājumu kopuma pārejai uz tīru, viedu un iekļaujošu mobilitāti, līdz ar to Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros tiek plānota sešu mobilitātes punktu (Zemitāni, Sarkandaugava, Dauderi, Ziemeļblāzma, Šķirotava un Bolderāja) attīstība sinerģijā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekta aktivitātēm Rīgas pilsētā.

Mobilitātes punktu attīstība ir nozīmīga komponente multimodalitātes veicināšanā, reģionālas un pilsētas nozīmes sabiedriskā transporta integrācijā, kas apvienojumā ar saistīto projektu attīstību velo infrastruktūrā, sabiedriskā transporta integrācijā un attīstībā, kā arī satiksmes infrastruktūras attīstību zemas emisijas zonas ieviešanai Rīgā, veicinās paradumu maiņu un sekmēs ES Zaļā kursa ietvaros izvirzītā mērķa – līdz 2050.gadam transporta radītās SEG emisijas samazināt par 90%, īstenošanu.

Mobilitātes punktos paredzēts nodrošināt un attīstīt elektriskā dzelzceļa sasaisti ar pilsētas sabiedrisko transportu (tostarp tramvaju), velo transportu, gājēju satiksmi un citiem “pirmās/pēdējās jūdzes” risinājumiem, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti.  Projekta aktivitātes ļaus mazināt automobilizācijas līmeņa palielināšanos un dīzeļautobusu skaitu pilsētas centrā, tādējādi uzlabojot vides un dzīves kvalitātes līmeni Rīgā. 

• Priekšizpēte – sākotnējās projektēšanas dokumentācijas izstrāde (2021. gada 3.ceturksnis – 2022. gada 2.ceturksnis)

• Būvniecība (2024. gada 1.ceturksnis – 2026. gada 2.ceturksnis)

• Būvniecība (2023. gada 3.ceturksnis – 2026. gada 1.ceturksnis)

• Autoruzraudzība (2024. gada 1.ceturksnis – 2026. gada 2.ceturksnis)

• Būvuzraudzība (2024. gada 1.ceturksnis – 2026. gada 2.ceturksnis)

VAS Latvijas dzelzceļš, Rīgas plānošanas reģions, VAS Autotransporta direkcija, RP SIA Rīgas satiksme

Eiropas Atveseļošanas fonda finansējums līdz 45,7 milj. EUR.