Rīga iepazīstas ar Eiropas pilsētu pieredzi plūdu pārvaldībā

Projekta „RĪGA PRET PLŪDIEM” ietvaros tiek apzināti labas prakses piemēri cīņā ar plūdu draudiem tādās Eiropas pilsētās kā Antverpene (Beļģijā), Hāga (Nīderlandē) un Hamburga (Vācijā). Antverpenes pilsēta plūdu gadījumā piedāvā pazemināt kopējo ūdens līmeni pilsētas upē, atstājot neapbūvētas teritorijas upes krastos un ļaujot tām regulāri applūst. Hāgas pilsēta izlēmusi, ka ar ūdeni nav vērts cīnīties – ar to ir jāsadzīvo, atvēlot tam vietu pilsētvidē, novirzot iedzīvotājiem vēlamajā virzienā un integrējot publiskajā ārtelpā. Savukārt Hamburgā blakus vecajai pilsētas daļai, kas no plūdiem tiek aizsargāta ar tradicionāliem dambjiem, aizsargsienām un sūkņu stacijām, tiek veidota jauna pilsētas daļa, kur ēkām dominē individuāli pretplūdu tehniskie risinājumi.

Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Gvido Princis: „Šobrīd ir skaidrs, ka Rīgas pilsētai jārēķinās ar pieaugošu plūdu intensitāti, līdz ar to Pilsētas attīstības departaments meklē labākos risinājumus plūdu draudu novēršanai. Projekta „Rīga pret plūdiem” ietvaros turpinās gan vietējās situācijas izpēte dabā, gan plūdu prognozēšana, gan iepazīšanās ar labas prakses piemēriem citās pilsētās. Pēc šo darbu paveikšanas, nākamā gada vidū veidosim konkrēto pretplūdu pasākumu plānu. Tas noteikti nebūs citu pilsētu pieredzes akla kopēšana – Rīgai nepieciešams savs risinājums plūdu novēršanai, rēķinoties tieši ar mūsu pilsētas gruntsūdeņu līmeni, ar pavasara paliem un jūras vēja uzplūdiem, kā arī intensīviem nokrišņiem.”

Rīgas pašvaldības pārstāvju pieredzes apmaiņa ar Antverpenes, Hāgas un Hamburgas pašvaldību atbildīgo valsts institūciju un aģentūru speciālistiem, inženieriem un nozares zinātniekiem notika projekta „RĪGA PRET PLŪDIEM” ietvaros šī gada novembrī.

Apmeklētajās valstīs un pilsētās plūdu mērogs ir daudz lielāks nekā Rīgas pilsētā, jo tās atrodas Ziemeļjūras plūdmaiņu ietekmes zonā. Lielākie plūdu draudi rodas kombinējoties paisuma radītajam ūdenslīmeņa pieaugumam ar ziemeļrietumu virziena vētru spēka radītu ūdens līmeņa pieaugumu. Plūdu problemātikai šeit pastiprināta uzmanība pievērsta pagājušajā gadsimtā pēc katastrofāliem liela mēroga plūdiem, kas radījuši milzīgus ekonomiskos zaudējumus un lielu upuru skaitu. Pēc šiem notikumiem plūdu pārvaldība ir valsts mēroga drošības jautājums, pie tās strādā gan valsts, gan arī pašvaldības struktūras, universitātes, zinātnes institūti un sabiedriskas organizācijas. Tā kā plūdu pārvaldība ierindota prioritāšu augšgalā, tā tiek nodrošināta ar nepieciešamajiem cilvēku un finanšu resursiem. Turklāt visās apmeklētajās valstīs, līdzīgi kā „RĪGA PRET PLŪDIEM” projektā, plūdu pārvaldība tiek skatīta arī nākotnes perspektīvā, ņemot vērā klimata pārmaiņu radīto ietekmi.

Antverpenē nozīmīga loma teritoriju aizsardzībai no applūšanas ir plūdu kontroles teritorijām. Tās ir neapbūvētas teritorijas Šeldas upes krastos, kas izveidotas ar mērķi ļaut tām regulāri un kontrolēti applūst, tādā veidā ievērojami pazeminot kopējo ūdens līmeni upē un pasargājot no applūšanas blakus esošas apdzīvotas teritorijas. Vienlaicīgi šādas teritorijas pilda arī rekreācijas funkciju – ir labiekārtotas un piemērotas cilvēku atpūtai dabā – pastaigām un izbraucieniem ar velosipēdiem.

Hāgā plūdu pārvaldībā iesaistītie speciālisti un pilsētu plānotāji secinājuši, ka ar ūdeni nav vērts cīnīties, ka ar to ir jāsadzīvo, atvēlot tam vietu pilsētvidē, novirzot iedzīvotājiem vēlamajā virzienā un integrējot publiskajā ārtelpā. Piemēram, izveidojot skvēru ieplakas veidā, kuru aprīko ar akmens bluķu takām, pa kurām iespējams pārvietoties arī tad, kad skvērs ir pilnībā zem ūdens. Šāds risinājums apvieno praktisko ar estētisko un interesanto, jo īpaši par to esot sajūsmā pilsētas bērni.

Savukārt Hamburgā blakus vecajai pilsētas daļai, kas no plūdiem tiek aizsargāta ar tradicionāliem hidrotehniskiem risinājumiem (dambjiem, aizsargsienām un sūkņu stacijām), tiek veidota jauna pilsētas daļa Hafencity ārpus aizsargātās teritorijas uz salas Elbas upē. Jaunajā pilsētas daļā ēkām dominē individuāli pretplūdu tehniskie risinājumi – ēku pirmie stāvi aprīkoti ar hermētiski noslēdzamiem durvju un logu aizvariem, turklāt dzīvojamās platības ir izvietotas ēku augstākajos stāvos.

Visās apmeklētajās valstīs un pilsētās plūdu pārvaldība balstās uz apjomīgiem un ilggadīgiem plūdu riska pētījumiem, modelēšanu, uzraudzību, prognozēšanu un plānošanu.

Darba vizīšu ietvaros projekta „RĪGA PRET PLŪDIEM” speciālisti iepazīstināja ārvalstu kolēģus ar Rīgā īstenotā plūdu draudu izpētes un novēršanas projekta aktivitātēm un gaitu, kā arī uzklausīja ārvalstu speciālistu rekomendācijas pretplūdu projekta veiksmīgai īstenošanai Rīgā.

Par projektu:
Projekta „RĪGA PRET PLŪDIEM” (pilnais nosaukums „Rīgas pilsētas virszemes ūdeņu ietekmju novērtēšana, novēršana un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana”) realizāciju Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments uzsāka 2010.gada februārī, un tas noslēgsies 2012. gada 30. novembrī. Galvenais projekta mērķis ir savlaicīgi izpētīt hidroloģiskos procesus plūdus, intensīvus nokrišņus, vēja uzplūdus krastu noskalošanās, būtiskas gruntsūdeņu līmeņa izmaiņas, kas nākotnē saistībā ar klimata pārmaiņām varētu negatīvi ietekmēt Rīgas iedzīvotājus, ekonomiku, kā arī dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, un izstrādāt risinājumus, kā šo ietekmi novērst vai mazināt. Projekta ietvaros jau ir izstrādāts Rīgas pilsētas reljefa modelis un norit darbs pie apjomīgu hidroloģisko procesu pētījumu veikšanas, kā arī rekomendāciju izstrādes plūdu draudu novēršanai un ietekmes mazināšanai nākotnē. Kopējās projekta izmaksas ir 662 240 EUR, to vienādās daļās līdzfinansē Eiropas Savienības finanšu programma apkārtējai videi LIFE+ un Rīgas pašvaldība.

Vairāk informācijas par projektu – www.rigapretpludiem.lv .

LIFE programma ir Eiropas Savienības finanšu instruments, kas paredzēts dabas un vides aizsardzības jomas projektu atbalstam. Galvenais LIFE programmas mērķis ir sniegt ieguldījumu Eiropas Savienības vides politikas un likumdošanas izstrāde, papildināšana un īstenošana. LIFE programma ir uzsākta 1992. gadā, un līdz šim programmas ietvaros ir līdzfinansēti jau 3104 projekti visā Eiropas Savienībā, vides aizsardzībā ieguldot ap 2,2 miljardiem eiro. Pašreizējā programmas fāze – LIFE+ – uzsākta 2007. gadā un tiks īstenota līdz 2013. gadam.

RD Pilsētas attīstības departamenta
Sabiedrisko attiecību vadītāja Marija Ābeltiņa

0 Patīk
1185 Skatīts

Komentāri slēgti.

Mainīt burtu lielumu
Kontrasts